Latvijas Republikas Prokuratūra

Paziņojumi presei

Publicēts 25/01/2019

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns sniedz papildu informāciju par Jura Juraša kriminālprocesu

Ņemot vērā sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu pastiprināto interesi par iespējamo kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Saeimas deputātu Juri Jurašu, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Urbāns sniedz papildu informāciju par izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu.

Juris Jurašs, būdams valsts amatpersona – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja /turpmāk – Birojs/ Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs 2015. gada 30. septembrī tikās ar divām personām, tajā skaitā ar J.Dambīti un tikšanās laikā ieguva detalizētu informāciju par viņam piedāvāto kukuli 1000000 EUR apmērā saistībā ar kriminālprocesu, kas uzsākts par iespējamu Igaunijas uzņēmēja O.Osinovska veiktu valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valdes locekļa U.Magoņa kukuļošanu par to, lai J.Jurašs nodrošinātu krimināllietā izmeklējamā nodarījuma pārkvalifikāciju no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko Krimināllikumā paredzēts mazāks sods.

Tikšanās laikā iegūto informāciju par viņa kukuļošanu un tajā iesaistītajām personām J.Jurašs iekļāva savā 2015. gada 1. oktobra ziņojumā Biroja priekšniekam J.Streļčenokam. Savu ziņojumu J.Jurašs klasificēja kā valsts noslēpumu.

J.Jurašs apzināti savā 01.10.2015. ziņojumā nenorādīja un neinformēja Biroja vadību par tās personas identitāti, kura J.Jurašam sniedza informāciju par O.Ossinovska iespējamo nodomu samaksāt viņam 1000000 EUR kukuli. Šādas informācijas noklusēšana ievērojami apgrūtināja iespējamās kukuļošanas pārbaudes iespējas.

Informāciju par viņa iespējamu kukuļošanu tā saucamajā “Latvijas dzelzceļa” lietā J.Jurašs ieguva arī no cita valsts noslēpumu saturoša ziņojuma, kas tika sastādīts 2015. gada 2. decembrī.

J.Juraša publiski paustā informācija, ka Birojā netika veikta 01.10.2015. ziņojumā norādītās informācijas pārbaude, neatbilst kriminālprocesā konstatētajiem faktiem.

2015. gada beigās un 2016. gada sākumā J.Jurašs personīgi un citi viņa vadītās Biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas darbinieki iesaistījās J.Juraša 01.10.2015. ziņojumā ietvertās informācijas pārbaudē, turklāt J.Jurašs bija pilnībā informēts par šīs pārbaudes gaitu un rezultātiem.

2015. gada 1. oktobra ziņojuma un 2015. gada 2. decembra ziņojuma saturs tika iekļauts Biroja Operatīvo izstrāžu nodaļas galvenā speciālista 2016. gada 15. aprīļa ziņojumā par operatīvās izstrādes lietas ierosināšanu, un uz minēto ziņojumu pamata ar 2016. gada 15. aprīļa lēmumu tika uzsākta operatīvās izstrādes lieta Nr. 10616, ar mērķi pārbaudīt konkrētas personas saistību ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem (Krimināllikuma XXIV nodaļa) un noziedzīgiem nodarījumiem pret jurisdikciju (Krimināllikuma XXIII nodaļa). 2016. gada 15. aprīļa ziņojums un lēmums par operatīvās izstrādes lietas ierosināšanu tika klasificēti kā valsts noslēpums. J.Jurašs, pildot savus darba pienākumus, bija pilnībā informēts par operatīvās izstrādes lietas gaitu un rezultātiem.

2016. gada jūlijā J.Jurašs žurnāla “Ir” žurnālistei I.Sprancei izpauda valsts noslēpumu saturošu informāciju par viņam piedāvātā kukuļa laiku, apmēru, kriminālprocesu, kurā kukulis piedāvāts un kukuļa piedāvājuma nosacījumiem. Minētā informācija tika publicēta žurnāla “Ir” 2016. gada 14. jūlija izdevumā Nr. 28 (325) rakstā “Knābis nost!?”. Turklāt J.Jurašs valsts noslēpumu saturošu informāciju izpauda laikā, kad operatīvās izstrādes lietā Nr. 10616 joprojām tika turpinātas operatīvās darbības.

Ar savām darbībām, apzināti izpaužot valsts noslēpumu saturošu informāciju, J.Jurašs publiski darīja zināmu, ka Biroja rīcībā ir informācija par J.Juraša kukuļošanu 2015. gada 30. septembrī un tajā iesaistītajām personām, tādējādi būtiski apgrūtinot operatīvās darbības procesa mērķa sasniegšanu operatīvās izstrādes lietā Nr. 10616, un tieši, noskaidrot noteiktās personas iespējamās noziedzīgās darbības un šīs personas līdzdalībniekus, pārbaudīt konkrētas personas saistību ar citām noziedzīgām darbībām. J.Juraša izpaustā informācija bija pamats operatīvās izstrādes lietas Nr. 10616 izbeigšanai.

Publiski ir izskanējis J.Juraša aizstāvja viedoklis, ka Prokuratūra nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 403. panta otrajā daļā neteikto 10 dienu termiņu, kādā prokuroram ir jāuzsāk kriminālvajāšana, saņemot krimināllietu no izmeklēšanas iestādes.

Šāds J.Juraša aizstāvja viedoklis ir kļūdains un neatbilst Kriminālprocesa likuma normām un vispārpieņemtai Kriminālprocesa likuma normu interpretācijai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 120. panta sesto daļu, lai varētu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāti, prokurors iesniedz kompetentajai institūcijai ierosinājumu piekrišanas saņemšanai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 404. pantu prokurors saskatot pamatu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ar likumu noteikta kriminālprocesuālā imunitāte, vēršas kompetentajā institūcijā ar ierosinājumu atļaut šīs personas kriminālvajāšanu.

No minētajām likuma normām izriet prokurora pienākums pirms kriminālvajāšanas uzsākšanas vērsties kompetentajā iestādē piekrišanas saņemšanai. Tikai pēc kompetentās iestādes lēmuma prokurors var lemt par kriminālvajāšanas uzsākšanu. Kriminālprocesa likuma 120. panta sestajā daļā un 404. pantā paredzēta īpaša kārtība kriminālvajāšanas uzsākšanai pret personām, kas bauda kriminālprocesuālo imunitāte, un Kriminālprocesa likuma 403. panta otrajā daļā noteiktais 10 dienu termiņš uz to nav attiecināms.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Māris Urbāns
Ģenerālprokuratūras
Krimināltiesiskā departamenta
Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors

Atpakaļ

INFORMĀCIJA